Zivju konservu ražotājs “Unda” pÄ“dÄ“jos gados piedzÄ«vo uzrāvienu šprotu ražošanā – ne tikai audzis pieprasÄ«jums, bet arÄ« nopietni tiek strādāts piedāvājuma dažādošanā, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti. PÄ“rn uzņēmums saņēmis arÄ« ZemkopÄ«bas ministrijas apbalvojumu “Lielais loms”. Par uzņēmuma darbu stāsta SIA “Unda” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs ArtÅ«rs Bubišs.

 

Zivju konservu ražotne “Unda”

• Atrodas Tukuma novada EngurÄ“.
• Dibināts 1907. gadā, padomju gados pārtapa par kolhoza “Padomju zvejnieks” ražotni, “Undas” vārdu atguva 1992. gadā, kad uzņēmumu privatizÄ“ja.
• Pamatprodukcija – šprotes eļļā, kopumā sortimentā ir ap 50 dažādu zivju konservu veidu.
• Noieta tirgi ir Vācija, Polija, Spānija, Portugāle, ASV, Japāna, JaunzÄ“lande, Austrālija, Ä’Ä£ipte un citas valstis.
• Šprotes tirgo ar 1931. gadā radÄ«to un 2017. gadā  atjaunoto preču zÄ«mi “Diplomats”.
• Nodarbina vairāk nekā 180 darbinieku.
• Izejvielu šprotu ražošanai iegādājas no Latvijas lielākajiem zvejniecÄ«bas uzņēmumiem, kā arÄ« sadarbojas ar vienu Igaunijas zvejnieku uzņēmumu.
• ZivrÅ«pnieku asociācijas un biedrÄ«bas “RÄ«gas Šprotes” biedrs no to dibināšanas brīža.
• Īsteno projektu par kopskaitā 630 saules paneļu uzstādÄ«šanu ar sistÄ“mas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh.

– Cik nozÄ«mÄ«gs jums ir “Lielā loma” apbalvojums?
– MÄ“s ikdienā cenšamies visu darÄ«t iespÄ“jami labi un pareizi, un šo ieguldÄ«to darbu ir ļoti grÅ«ti parādÄ«t klientam, kurš, nopÄ“rkot produktu, to vienkārši apÄ“d, nezinot, kā tas radÄ«ts. Apbalvojums ir mÅ«su darbu novÄ“rtÄ“jums, ka visu darām pareizi.

– Ar kādu produkciju “Unda” var lepoties?

– Galvenais produkts, ko ikdienā ražojam jau kopš pašiem pirmssākumiem, ir šprotes. Latvijā palikuši vairs tikai četri vai pieci nopietni šprotu ražotāji, starp kuriem esam arÄ« mÄ“s. Ikdienā strādājam tā, lai saražotu iespÄ“jami kvalitatÄ«vus produktus, tomÄ“r, ja arÄ« gadās kādas kļūdas, nekavÄ“joties izdarām visu iespÄ“jamo, lai tādas vairs neatkārtotos. TāpÄ“c lepojamies ar visiem saviem produktiem, jo tie ražoti ar patiesām rÅ«pÄ“m.

– Ar ko izceļas “Undas” ražotās šprotes citu ražotāju vidÅ«?

– Ä»oti svarÄ«ga ir laba izejviela – kvalitatÄ«vas zivis, kam ir skaidra izsekojamÄ«ba (MSC sertifikāts*). Tradicionālā kÅ«pināšana, kas notiek pieredzÄ“jušu meistaru uzraudzÄ«bā. MÄ“s ļoti nopietni strādājam pie kvalitātes – regulāri veicam zivju un produkcijas analÄ«zes dažādos posmos, uz ražošanas lÄ«nijām ir rentgena aparāts, kas pārbauda katru kārbiņu, vai tajā nav kāds svešÄ·ermenis. Ir ļoti daudz svarÄ«gu posmu, kam jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba, kolÄ«dz kādā no tiem rodas kļūmÄ«te, to var just galarezultātā – nav vairs tā šprote.

Šprotei ir jābÅ«t zeltainai, pareizi un glÄ«ti sakārtotai kārbā, labi jāizskatās, jābÅ«t pareizai garšai. Tie, kuri ikdienā uzturā lieto šprotes, ātri saprot, kura šprote ir laba, kura ne tik laba. Man ir savs paņēmiens, kā testÄ“t produkciju. Uz pārtikas izstādÄ“m parasti dodamies kopā vairāki šprotu ražotāji. MÄ“s stendā stāvam burtiski plecu pie pleca. ApmeklÄ“tājiem parasti lÅ«dzu izgaršot visas mÅ«su stendā piedāvātās šprotes un pÄ“c tam atnākt un pateikt, kuras ir visgaršÄ«gākās. VienmÄ“r saņemu atbildi, ka “Undas” šprotes ir garšÄ«gākās.

– No kurienes iegādājaties izejvielu?

– Tā kā pamatprodukts ir šprotes, tad 90% izejvielas ir brÄ“tliņa tepat no Baltijas jÅ«ras, ko pÄ“rkam no diviem Latvijas un vienas Igaunijas zvejnieku kompānijas. Visi šie uzņēmumi brÄ“tliņas zvejo vienā Baltijas jÅ«ras zonā.

– VÄ“l pirms desmit gadiem teju 90% Latvijā saražoto  šprotu nonāca Krievijā un citās valstÄ«s uz austrumiem no Latvijas. Kas šobrÄ«d ir galvenie šprotu Ä“dāji?

– Krievijā šprotes ir Ä“stas kopš cara laikiem, tur šis produkts ir labi zināms un iecienÄ«ts, tādēļ arÄ« vÄ“sturiski uzņēmumi orientÄ“jās uz Krievijas tirgu. TomÄ“r arÄ« pirms Krievijas embargo 2014. gadā mÄ“s produkciju eksportÄ“jām uz Vāciju un ASV. PÄ“c embargo ieviešanas mÄ“s aktÄ«vi braucām uz visām pārtikas izstādÄ“m. Sākumā interese bija piesardzÄ«ga, tie, kas pagaršoja, saprata, ka šprotes ir laba manta. Japāņi ir sajÅ«smā, viņiem šprotes ļoti garšo. Japāna pieprasa kārtÄ«gi nokÅ«pinātas šprotes, tur nekādu benzopirÄ“na lÄ«meņa ierobežojumu nav.

Rietumos ir sava specifika, tur nepieciešams stilÄ«gāks iepakojums. Ar etiÄ·etÄ“m, kādas kārbām bija vÄ“l 2014. gadā, kad atnācu šeit strādāt, Rietumu tirgÅ« nebija, ko darÄ«t. Seno “Undas” preču zÄ«mi “Diplomats” atjaunojām 2017. gadā, un sākām metodiski pārstrādāt visus iepakojumus un tā dizainu atbilstoši Rietumu tirgus prasÄ«bām, tiesa, klasiskajai šprotei saglabājot tradicionālo melno fonu.

– Tirgus maiņa ir komplicÄ“ts process, cik ātri to var paveikt?

– MÄ“s parasti strādājam ar izplatÄ«tājiem jeb distributoriem. Paiet vismaz gads vai divi, kamÄ“r var iegÅ«t jaunu nopietnu klientu. Tāds ir laiks no pirmās sarunas izstādÄ“ lÄ«dz piegādes lÄ«guma noslÄ“gšanai. Šajā laikā notiek klientu rÄ«koti auditi, pārbaudes, testi, paraugu izvÄ“rtÄ“šana pie izplatÄ«tāja klientiem. Kovidapstākļos šis process notiek vÄ“l ilgāk. Šajā laikā jauna produkta ieviešana ir ļoti piņķerÄ«ga, jo birojos, kur pienāk testÄ“jamie produkti, reti kāds ierodas. Ja ierodas, tad jārÄ“Ä·inās, ka arÄ« distributora klients darbā regulāri neparādās un produktu testÄ“šana ievelkas. Paiet trÄ«s mÄ“neši, lÄ«dz kāds jauno produktu pagarašo. Turklāt neesam jau vienÄ«gie, kas sÅ«ta savus produktus testÄ“šanai.

– Sākoties pandÄ“mijai, zivapstrādes nozares pārstāvji ziņoja par strauji augošu pieprasÄ«jumu pÄ“c konserviem, jo pircÄ“ji centās izvÄ“lÄ“ties ilgāk uzglabājamus produktus. Kādi ir jÅ«su novÄ“rojumi?

– Mums situācija veidojās interesanta jau kopš 2015. gada, kad izjutām Krievijas embargo. Pagāja vairāki gadi, kamÄ“r izdevās pārvirzÄ«t noietu uz rietumiem. Pienāca 2019. gada vasara, parasti katru gadu augustā ejam atvaļinājumos, ražotni apstādinām ikgadÄ“jo uzlabojumu un remontdarbu veikšanai. Atnācām no atvaļinājuma un secinājām, ka situācija radikāli mainÄ«jusies – mÄ“s vairs nespÄ“jām saražot tik daudz, cik klienti pieprasÄ«ja. Pienāca 2020. gada marts, un pieprasÄ«juma apjomi pieauga vÄ“l straujāk. Gads pagāja sarunās ar klientiem, skaidrojot, kādēļ ne visus viņu pieprasÄ«jumus spÄ“jam izpildÄ«t laikus. LÄ«dz gada beigām situāciju sabalansÄ“jām – pieņēmām darbā papildu cilvÄ“kus, pilnveidojām ražošanas procesus.

Ja jÅ«s man prasÄ«tu, vai mÄ“s gribÄ“tu atgriezties Krievijas tirgÅ«, es teiktu – nÄ“. VienÄ«gā priekšrocÄ«ba, strādājot tur, bija tā, ka bija viegli saplānot ražošanu, jo bija tikai viens liels klients, atlika tikai strādāt un sÅ«tÄ«t produkciju. Tagad ir daudz klientu, tādēļ vairāk laika paiet, gudri plānojot ražošanu. Krievijā arÄ« ļoti pieprasÄ«ja cepto brÄ“liņu konservus. Tagad pieprasÄ«tākās ir šprotes, bet tas nozÄ«mÄ“, ka samazinās kopÄ“jā produktivitāte. Cepto brÄ“tliņu var saražot ar daudz mazāku cilvÄ“ku skaitu, nekā, ražojot šprotes, kur zivis uzver, nokÅ«pina un tikai tad ar rokām sarindo kārbiņās. ArÄ« tagad eksportÄ“jam ceptās brÄ“tliņas, bet to kopÄ“jais apjoms vairs ne tuvu nav puse no visa saražotā daudzuma, kā tas bija iepriekš. Bet mÄ“s pie šÄ« jautājuma aktÄ«vi strādājam.

Tuvākajā laikā paradÄ«sies 10 jauni cepto brÄ“tliņu konservu veidi, kas orientÄ“ti tieši rietumu tirgum.  Tā bÅ«s produkcija 10 atšÄ·irÄ«gās eksotiskās mÄ“rcÄ«tÄ“s – garšo fantastiski labi!

– Kas izstrādā receptÅ«ru?

– Kopš pagājušÄ gada uzņēmumā ir jauns pārtikas tehnologs, bet lielāko daļu ideju Ä£enerÄ“ju es un visa komanda kopā. Visiem ir idejas, un tās vienmÄ“r apspriežam un daudz eksperimentÄ“jam. TehnoloÄ£e ir tas cilvÄ“ks, kurš šÄ«s nereti trakās idejas Ä«steno dzÄ«vÄ“. Katru nedēļu tiek radÄ«ts kas jauns, tad degustÄ“jam, testÄ“jam, vÄ“rtÄ“jam, kas sanācis. Pie jaunās sÄ“rijas strādājam vairāk kā trÄ«s mÄ“nešus. Jaunām garšÄm mums ideju netrÅ«kst.

– Cik liela ir pieaugušo energoresursu cenu ietekme?

– ElektrÄ«bas cenas mÅ«s ietekmÄ“ salÄ«dzinoši mazāk, lielākais izmaksu pieaugums ir gāzei, ko ražotnÄ“ izmantojam pietiekami daudz. Ja elektrÄ«bas rÄ“Ä·ins palielinājās par apmÄ“ram 50%, tad gāzei cenas kāpums bija aptuveni piecas reizes. ŠÄ«s izmaksas ir ļoti grÅ«ti strauji iekļaut produkta cenā. LÄ«dz šim cenu produkcijai mainÄ«jām vidÄ“ji reizi gadā – sākoties zvejas sezonai, zvejnieki nosauca zivju cenu, tāpat arÄ« bija zināms, kā mainÄ«sies iepakojuma cenas. Gada beigās visi zināja, ka bÅ«s vienošanās par jaunajām cenām, un pārsteigumu nebija. PÄ“dÄ“jos trÄ«s gadus cenas mums nākas pārskatÄ«t vairākas reizes gadā. Un katru reizi tas ir milzÄ«gs izaicinājums, jo no visām pusÄ“m ir argumenti, kādēļ to nevar pieņemt. Mierina tas, ka neesam šo cenu celšanas iniciatori, un faktiski apstākļu dēļ to šodien dara visi ražotāji. Tikai diemžēl izmaksu un lÄ«dz ar to arÄ« produkcijas cenu pieaugums ir pārāk straujš.

– PÄ“rn uzstādÄ«jāt jaunas ražošanas lÄ«nijas, vai jÅ«tat uzlabojumus efektivitātÄ“?

– Jaunas ražošanas lÄ«nijas mums bija nepieciešamas, jo vecās savu mūžu bija nokalpojušas. Ja uz vecajām lÄ«nijām bija 42 darbavietas, tad tagad – 60. Uz vecajām lÄ«nijām bija grÅ«ti variÄ“t ar produkcijas veidiem, ar jaunajām esam kļuvuši elastÄ«gāki, jo uz tās varam vienlaikus ražot divus un vairāk produkcijas veidu. Tagad varam, piemÄ“ram, uz vienas lÄ«nijas ražot ceptās brÄ“tliņas un pārÄ“jām divām – šprotes. Ir mazinājušÄs dÄ«kstāves.

Runājot par automatizāciju, zinām, ka uzņēmums “Peruza” strādā pie mÅ«sdienÄ«ga automātiska zivju vÄ“rÄ“ja. Ja šÄ« iecere izdosies, tad mÅ«su gadÄ«jumā, piemÄ“ram, 40–50 cilvÄ“ki, kas tagad strādā vÄ“ršanas cehā, var nākt strādāt pie blÄ«vÄ“šanas lÄ«nijām, un mÅ«su produktivitāte dubultosies. BlÄ«vÄ“šanas automatizācija gan tik drÄ«z visticamāk netiks izdomāta. Lāzeri un sensori darbojas precÄ«zi, ja ir vienāda izmÄ“ra izejvielas, zivis pÄ“c izmÄ“riem tomÄ“r atšÄ·iras.

Padomju laikos, kad darbaspÄ“ks bija lÄ“ts, šprotes tika uztverts kā lÄ“ts masu produkts. Šodien, lÄ«dz ar pieaugošajām darbaspÄ“ka izmaksām, šprotes patiesÄ«bā ir kļuvušas par ekskluzÄ«vu produktu. MÄ“Ä£iniet to kādam iestāstÄ«t! Viena lieta ir automatizÄ“ta laša filejas konservu ražošana, cita – šprotes, kur katru zivtiņu pareizi un akurāti jāsaliek kārbā ar rokām.

– Savulaik “Undā” strādāja 300 darbinieku, cik ir tagad, vai atgriezÄ«sies laiki, kad spÄ“siet nodarbināt 300?

– Ja mums bÅ«tu pieejami 300 cilvÄ“ki, mÄ“s varÄ“tu nodarbināt visus. Kāptu apgrozÄ«jums. Jo vairāk uzņēmumā varÄ“tu ražot, jo labāka bÅ«tu produkta pašizmaksa. Tas tikai veicinātu pārdošanas apjomu pieaugumu. Vienai pilnai maiņai mums nepieciešami aptuveni 180 cilvÄ“ki. Rekordapjomi ražošanā bija 2014. gadā, kad nodarbinājām 250 cilvÄ“kus. Tagad es ļoti vÄ“lÄ“tos, ka mÄ“s varÄ“tu nokomplektÄ“t vienu pilnu maiņu. TrÄ«s gadus pÄ“c kārtas mums ir gandrÄ«z nemainÄ«gs darbinieku skaits – vieni atnāk, citi aiziet, darbiniekus atrast ir grÅ«ti. MÄ“s cilvÄ“kus vedam no plašas apkārtnes, no Kauguriem un Tukuma lÄ«dz MÄ“rsragam un Vandzenei.

– Vai varat maksāt konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas algas?

– Uzskatu, ka “Unda” ir labs un godÄ«gs darbadevÄ“js. Alga atkarÄ«ga no darba apjoma – jo lielāks darba ieguldÄ«jums, jo lielāka alga. Uz lÄ«nijām uzstādÄ«tā automātika saskaita katru kārbu, ko darbinieks saražo. Lai arÄ« uz lÄ«nijām kārbas ir skaitÄ«tas visos laikos, varÄ“ja diskutÄ“t, cik korekti tas tika darÄ«ts. PÄ“rn janvārÄ« darba uzskaitÄ“ ieviesām pārmaiņas, lai cilvÄ“ki precÄ«zi zinātu, par ko ir saņemta alga. Visiem ir skaidrs, cik par ko tiek maksāts. VidÄ“jā alga pie mums salÄ«dzinājumā ar nozari kopumā noteikti ir virs vidÄ“jās. SvarÄ«gi ir arÄ« darba apstākļi. ArÄ« šajā aspektā mÄ“s noteikti esam vieni no labākajiem!

- Laikā, kad uzņēmumiem nācās pārorientÄ“ties uz rietumu tirgiem, atsevišÄ·i uzņēmumi mainÄ«ja sortimentu, piedāvājot pircÄ“jiem dārgāku zivju produkciju, kurā izmantoja lašu, siļķu, skumbriju liemeņus. Esat palikuši uzticÄ«gi brÄ“tliņām no Baltijas jÅ«ras?

- Strādāt ar okeāna zivÄ«m savā ziņā ir vienkāršÄk, tas prasa mazāk darbspÄ“ka, procesu vieglāk automatizÄ“t. Taču mums šodien  ir grÅ«ti “ielÄ“kt” šajā tirgÅ«, jo tajā sÄ«vi konkurÄ“ lieli Eiropas uzņēmumi, kuriem ir lieli ražošanas apjomi. Viņi iepÄ“rk izejvielu ļoti lielos apjomos. Lai nopietni konkurÄ“tu ar tiem, mums vajadzÄ“tu sākumā strādāt ar lieliem zaudÄ“jumiem.

Šodien mÄ“s tam Ä«sti neesam gatavi.  Turklāt esam Ä«sti lietpratÄ“ji, strādājot ar brÄ“tliņu,  tāpÄ“c, attÄ«stÄ«sim savas prasmes, pilnveidosim zināšanas un bÅ«sim labākie savā nišÄ! Vismaz pagaidām.

– Kādi ir tuvākie attÄ«stÄ«bas plāni?

– Plānojam noliktavu automatizāciju, lai produkciju var aplÄ«mÄ“t un iepakot automātiski. DrÄ«zumā ceram pabeigt projektu par saules enerÄ£ijas izmantošanu – esam sākuši saules paneļu izvietošanu, lÄ«dz ar to bÅ«sim otrais zivrÅ«pniecÄ«bas uzņēmums Latvijā, kur elektroenerÄ£ijas ražošanai izmantosim saules enerÄ£iju. RÄ“Ä·inām, ka 20-30% enerÄ£ijas, kas mums nepieciešama, varÄ“sim saražot paši. Ir daudz dažādu projektu un plānu.

 

* MSC CoC/ASC CoC sertifikāts norāda, ka zivs ir audzÄ“ta, nozvejota un apstrādāta atbilstoši visām vides, higiÄ“nas un labklājÄ«bas prasÄ«bām, bet produkcijas iepakojums ir videi draudzÄ«gs.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

 

OriÄ£ināls pārpublicÄ“ts no laukutikls.lv